Lai nomierinātos, pafilozofēšu par šo nedēļu. Ļoti interesanta un savdabīga. Un gara. Viss interesantums sākās ar 3dienu. Pirmo reizi dzīvē piedalījos ēnu dienā. Ēnoju ķirurgu Jāni Ansabergu. Vismaz tāda bija pamatideja. Patiesībā biju pie vairākiem ārstiem un redzēju viņus darbībā. Visspilgtāk atmiņā paliks elektrošoks un, protams, operācija. Elektrošoku izmanto kā ārstniecības metodi, ja cilvēkam ir sirds ritma traucējumi. Diezgan neticami, bet to atļāva izpildīt man. Jā, salaboju sievietei sirdi... Āsom! :) Un operācija, kā jau operācija, superīga. Ņemot vērā, ka tā notiek nepārtrauktu rentgenstaru starojumā, bija jāvelk svina priekšauti, kas, ticiet man, nebija viegli. Savus 20kg dotu.
4dien bija Edžas dzimšanas diena. Biju ciemos un bija ļoti forši. Man jau vienmēr ir prieks viņu satikt, it sevišķi, ja viņš smaida un ir priecīgs. Dabūju sabučot, apēst gabaliņu gardās cielaviņas, uzspēlēt Alias un iedzert Sarkano. Ar pēdējo autiņu mājās.
5dienas vakarā, pēc sāpošās manēžiņas, bija valentīndienas pasākumiņš Samariešu apvienībai, kas nodarbojas ar dažādiem labdarības pasākumiem. Tā nu bija sanācis, ka Ziemīšos šiem piepalīdzēju un saņēmu ielūgumu uz šo pasākumu. Nebija ne jausmas ko sagaidīt. Sākumā bija nedaudz akward, bet beigu galā pasākums ļoti jautrs. Spēlējām visiem sen zināmās, bet aizmirstās spēles un jautrība ne pa jokam! Un atkal pēdējais autiņš aizvizināja mani mājās.
6dienas vakarā padzīvoju pa mājām ar patriotisku noskaņu un zīmodziņu pasē, savukārt šodien pakūkoju ļoti mājīgā kafejnīcā "Sweetday cafe". Atzīmējām Maritas 22. Debešķīga siera kūka un burvīgs kakao ar putukrējumu!
Ko tālāk?? Čakarējos ar žetonvakaru un ļoti, ļoti gaidu 5dienu. Mukšu no Latvijas un problēmām, lai pavadītu neaizmirstamu nedēļu Austrijā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru